Kā pieradināt pie paladziņa

Ruby rakstīja:Jaa ar tiem viirieshiem ir kaut kaa diivaini ka sunju meiteneem ljoti patiik :) bet Pepija gan tikai man vienmeer ir palikusi uzticiiga bet ar Pepi ir cits staasts - vinja ir kaa daljinja no manis.

Roksis mums ir neglaabjami iemiileejies muusu kaiminjaa, tas ir kaut kaads vaaks, kaa vinja izdzird ka vinsh laukaa daarzaa runaa vai kad viirs ar vinju sasveicinaas caur seetaam, taa skrien kaa trakaa un prasaas lai paarcelj vinju paari zhogam!!! Taa ir vieniigaa reize kad vinja smilkst, un tad saak taa gaudot ka paliek zheel un kaiminsh vinju biezhi arii panjem paari seetai paspeeleeties ar vinju kokerspanielu :)

Labais par to kaimiņu Esmu ievērojusi, ka mūsēja paliek ka traka, kad izdzird kad kāds sajusminās par viņu. To jau saka ar atiiecīgo balsi - uti puti - un šī kā izdzird, viss, ausis nošļuk, pati trīc un lēkā

Mani uztrauc lūk kāda lieta - esmu ievērojusi, kad esam prom, suns laikam tikai guļ. Mantiņas visas vietā, tik čiekuru iespējams izmantoja, ēdiens/dzēriens ari nav aiztikti, nu varbūt minimāli... Un šodien viņa bija viena no 6 līdz 18 - 12 stundas... Varbūt vēl nav pierādusi pie vienātnes un uztraucas, tāpēc neko nedara un gaida? Jo viena palika tik kādas reizes 5, un tik ilgi tik šodien, parasti ilgākais kādas 8 stundas vai vēl mazāk. Ar čurāšanu tāpāt, ciešas, kaut citās reizēs paklāju viesistabā galīgi nesaudzē. Nu vismaz kaut ko dara, izejot no tā var vismaz mācīt kur pareizi jāiet. Bet mūsu guļamistabā vsp nenokārtojas. Nekur.

refinnej, nesatraucies :) Suns vispār ir dzīvnieks, kurš diennaktī noguļ 18 stundas Protams, miegs nekad nav tāds, ka neko nedzird, vienmēr ir modrs, kas gan neattiecas uz kucēniem :) Mums lielie tusiņi arī sunenēm sākas tikai tad, kad esam mājās paši, tad iet vaļā ļembasts No rītiem, kad es uz darbu taisos, viņas arī izplosās un uz manu promiešanu jau nolīdušas katra savā kaktā uz spilvena un susurē. Manējās vispār ikdienā mājās vienas no aptuveni 7:20 līdz pat 18 vakarā, un neko - dzīvas un laimīgas Un par to nečurāšanu - nu ja jau pa dienu arī neko nedzer, neēd, nav jau brīnums, ka bez raizēm iztur arī šādas stundas. Ehhh, es priecātos, ja mums paladziņš dienas laikā paliktu sauss, pagaidām mums tas izdodas tikai pa naktīm, jo tad tak atkal jāguļ

Lexy rakstīja:refinnej, nesatraucies :) Suns vispār ir dzīvnieks, kurš diennaktī noguļ 18 stundas Protams, miegs nekad nav tāds, ka neko nedzird, vienmēr ir modrs, kas gan neattiecas uz kucēniem :) Mums lielie tusiņi arī sunenēm sākas tikai tad, kad esam mājās paši, tad iet vaļā ļembasts No rītiem, kad es uz darbu taisos, viņas arī izplosās un uz manu promiešanu jau nolīdušas katra savā kaktā uz spilvena un susurē. Manējās vispār ikdienā mājās vienas no aptuveni 7:20 līdz pat 18 vakarā, un neko - dzīvas un laimīgas Un par to nečurāšanu - nu ja jau pa dienu arī neko nedzer, neēd, nav jau brīnums, ka bez raizēm iztur arī šādas stundas. Ehhh, es priecātos, ja mums paladziņš dienas laikā paliktu sauss, pagaidām mums tas izdodas tikai pa naktīm, jo tad tak atkal jāguļ

Vnk lasīju, ka citiem atnākot rotaļlietas izmētatas, suns rij ka nenormāls, a manēja guļ Nu vismaz labi ka nēparēdas Jā, guļot vnm viņa visu dzird un saprot, kas notiek, kas ienāk, kas iziet. Tāda guļava, no rīta ceļamies uz darbu, taisamies un šī vēl guļ. Tad pēc kādas pus stundas izstiepjas un arī atvelkas. Tagad nez vai tas saistīts ar to ka atstājam viņu vienu, bet citreiz staigā pakaļ ka astīte. Es jau viņai saku, ka no vannas un tualētes neviens vēl nav pazūdis, bet tāpat stāv pie durvīm un gaida Un no rītiem staiga pilnīgi blakus un aizmugurē kož aiz čibam, kas apstājies, ar priekšējām ķepām un mums nostājas un prasas klēpī pat kad ēdam, tad viņai ar morāli jāpiedalas Bet tad izejam pastagā, viņa nedaudz padauzas mājās vēl un tad iet uz spilveniem gulēt. Saku lai gaida un mēs atnāksim

Nu redz, es ar savu daudzsuņu un pagaro pieredzi jau sen nepiefiksēju, kur man promejom kuras mantiņas paliek Gadās gan citrreiz, ka meičām bijusi demolēšanas oma un tad ir pastrādājušas neiedomājamākās lietas! Vakar, piemēram, kādai bērna gulta laikam bij šķitusi par neērtu, tad nu bij plosījusies un rakusies tik tālu, ka darakusies līdz porolona matracim. Un tad - kāda tur gulēšana vairs, kad atrasta tik viegli plucināma lieta! Varat iedomāties, kas mani sagaidīja mājās
Citrreiz ir gadījies, ka kaut kur pēkšņi atrasts atskrupis tapetes stūrītis.... paskaidrojumi par tālāko laikam būtu lieki Bet tev jau mazā reti paliek viena, tāpēc jau arī uzvedas savādāk :)

Es vienkārši aizvakar mazgāju gridas, tāpēc saliku viņas sedziņu un mantiņas uz tās noliku, tāpēc redzēju, ka nebija aiztiktas un palika uz sedziņas. Tā jau arī - mantiņas daudz un parasti izmētātas, tāpēc ievērot nevar. Šodien gan redzēju, ka pīli uz gultu aizvilka pa dienu, tad jau kaut kāda kustība notiek 3x nedēļa viņa paliks viena, nu citreiz varbūt arī vēl kādu dienu.
Jā, jautri gan tev iet ar porolonu un tapetēm mums vēl nekādi nedarbi nav bijuši, izņemot paklāja nemīlēšanu

Tev tikai atliek priecāties ka tavs suņuks palicis vienatnē nekļūst par demolētāju. Manējie arī guļ, kamēr mūsu nav mājās. Vakar ar sanāca neierasti daudz būt prom no mājas un kad nu atnācām mājās, tad pirmais bija apsveicināšanās, tad lielā čurāšana un kakāšana un tad ēšana Šodien arī atgriezos pēc vairāku stundu prombūtnes un beidzot redzēju cik enerģiski mani suņi spēj dauzīties

lilucis rakstīja:tad pirmais bija apsveicināšanās, tad lielā čurāšana un kakāšana un tad ēšana

Mums tāda pati secība
Nu paldies, meitenes, nomierinājat mani, pati ar pamazam pierodu un Berri arī Pirmās reizes kad bija jāatstaj vienu pati aizgāju no mājam ar asaram uz acīm, tagad kaut kā mierīgi, vienīgais ta nenokārtošanas un neko nedarīšana satrauca.

Satraukumam nav pamata :) paarsvaraa visi sunji kad saimnieku nav maajaas vienkaarshi gulj :) Viens suns vai vairaaki, visi gulj :)

Tiešam, tā vien izskatas, par vairākiem biju domājusi, ka tomēr kaut ko dara, bet vienai jau darīt nav ko, ka tikai gulēt un gaidīt saimnieku. Šorīt kārtoju mūsu gultu, saliku viņai spilvenus, pledus, paskatījos uz to visu un nodomāju - kaut nu manis tā kāds atstātu mājās, nevis uz darbu būtu jāvelkas
Tagad mums ar čurāšanu ir tā, ka no rītiem eju ārā uz beigām (nu tā visu laiku bija), t.i. sākumā ēdam, taisamies un ejam ārā. Tāpēc ka, kad ceļamies,princesīte mūsu vēl guļ, un arī tik agri vēl ir tumšs ārā. Un kad viņa atnāk, tad sēž pie mums pie galda, kamēr brokastojam. Un tad ik pa laikam aiziet kaut kur - nu es sapratu kur - uz paklāja Nu sāku staigāt viņai pakaļ un vakar kad viņa sāka čurāt, uzsēdināju uz paladziņa un viņa pabeidza tur. Tad pēc laika atradu arī kakas - uz paladziņa, bet nu domāju, ka tā ir sakrītība. Man jau prieks, ka sākam mācīties, tik laiks nav īpaši piemērots no rītiem, nav laika ilgi sēdēt un viņu pierunāt. Šodien aizgāju viņai pakaļ un ka uzsedinu uz paladziņa, tā viņa spēlējas, tā arī nogaidīja, līdz izgājam ārā, kaut ārā uzreiz pačurāja, tātad gribēja. Nu nez, kā mums tālak ies un cik ātri man beigsies pacietība. Bet vakar sanāca riktīgi labi, ka nebija jāvēd ārā, visu izdarīja uz paladziņa.