Laišana bez pavadas!

Mēs bez siksniņas laižam tikai Liliju, pārējos tikai mežā bet tur arī daudz suņi staigā un trennējās takā man vienreiz sanāca ka es biju ar savu agresīvo vilku un pēkšņi pieskrien kautkāds milzīgs suns. sāk kauties! Es velku nost savējo un redzu ka nāk sieviete ar siksniņu rokās es viņai bļauju ''SAVĀCIET SAVU SUNI'' viņa PAT NEPAATRINĀJA GAITU un lēnā solīti nāca uz mūsu pusi.Es velreiz trīcošā balsī bļāvu viņai, šī neko. Man bija bail kko tam sunim bļaut vai darīt ka neuzmetas man virsū. :shock: Visu laiku savam sunim teicu ''Fū, Fū. nedrīkst!'' lai nesadusmojas uz to suni un nesakož viņu. tad nu es kautkā aizbēgu, bet man ļoti paveicās ka mans suns mani klausija, vispār viņš ir tāds, ka citā situācijā būtu jau pirmais meties virsū svešajam sunim kas pienāk par tuvu. Un Lilija savukārt ir vienīgais suns kuru mēs mežā nelaižam jo bail no lielajiem suņiem. Mopsis mums ir tāds kuram nu ļoooooti patīk mašīnas :lol: viņš redz ka brauc mašīna ''o! paskriešu pretī!'' ūun tik skrien tieši virsū mašīnai! :shock: takā nekur nekad nav droši, visi staigā ar siksniņām tikai Lilija nē :) to vajadzības gadījumā paņemam rokās, ja brauc kāda mašīna, nāk suns vai riteņi. ;)

vispār mēs arī ļoti uzmanamies ar to vaļā laišanu :) labradoru vispār drīkstu palaist tikai mežā,jo ja palaidīšu kautkur kur cilvēki,vinjsh pie visiem skries draudzēties un man viņš tā gandrīz pazuda,jo mīl visus cilvēkus :D otro lielo suneni varu laist visur kur nav mašīnu,jo viņa ir pārliecināta,ka nav jau tramvajs -apbrauks :D bet bonitu laizhot jaauzmanaas no ritenjbrauceejiejiem,bet vinja bez pavadas ejot nekur taalu par laimi neaizskrien :D

Mana sune jau kopš pirmās pastaigas iet bez pavadas un ar pavadu..prom neskrien tālāk par 10 m, jo baidās..

Ir iespējams pieradināt kucēnu nebaidīties? Man bija tāda situācija, kad gājām ar pavadiņu - ruleti, un viņa pēkšņi strauji parāvās uz priekšu un es nenoreaģēju un man izkrita rulete no rokas, uzkrita virsū sunim un viņa šausmīgi nobijās no tā, sāka kviekt un nesās prom, es skrēju pakaļ, saucu, bet viņai bija pilnīgi vienalga. Bet beidzās viss labi, priekšā bija cilvēki, viņa mainīja virzienu uz manu pusi un tad jau nomierinājās un skrēja pie manis. Bet šoks man bija milzīgs, labi, ka tā, ka nebija mašīnu apkārt. Es nedomāju viņu laist bez pavadas, tagad jau noteikti, bet domāju vai var kaut ko darīt ar to pēkšņo baidīšanos. Mājās ja viņa nobīstas, tāpat kviec, bet biežāk sastingst uz vietas nekā skrien aiz dīvāna. Man vienkārši nav pieredzes, iepriekš bija rotveilers, tā nekad neskrietu prom no manis, lai arī kas notiktu, pēc viena sauciena bija klāt. Bet tagad es sajutos tāda bezpalīdzīga.

Mollija, ar tām siksniņām bieži šitā gadās, un suns ļoti nobiistas ka tā rulete naak vinjam tieshi virsu bet jums vnk daudz jastaiga, logiski ka suns baidisies turpmak vel ja jums atgadisies taa, bet tapec turi to flexi kartigi roka :D

Kuceens peec iespeejas aatraak ir jaasocializee pie visa iespeejamaa ja tu veelies lai vinja nebuutu tev bailiiga, to jau tev atbildeeju pie tava pirmaa jautaajuma. Ja nesocializeesi suni tad vinsh buus bailiigs un bailiigs suns var driiz vien kljuut agresiivs un godiigi sakot necieshams!

Ja vinja tev ir motiveeta uz eedienu/kaarumiem tad izmanto tos pie visaam lietaam no kaa vinja baidaas, taa sakot apmaani taas bailes asocieejot to bailiigo ar ko garshiigu, protams tas nebuus paaris reizhu jautaajums bet ar pacietiibu un ieguldiito laiku viss buus kaartiibaa!

Man arii ir gadiijies palaist fleksi no rokaam aaraa, Roksis pamatiigi paarbijaas, bet es meegjinaaju neuztaisiit no taa nekaadu lielo tragjeediiju, nemaanaami piekabinaaju fleksi atpakalj un ar saujinju kaarumiem viss jau bija aizmirsts :)

P.S. kuceeniem iipashi jaauzmanaas ar kaarumiem, jaaizmanto taadi kas paredzeeti tieshi kuceeniem ne pieaugushajiem sunjiem, veederinji vinjiem daudz juutiigaaki tajaa vecumaa.

Interesanti, pēc cik ilga laikā kad suns ir kopā ar jaunajiem saimniekiem un vsp kādā vecumā sunīti var mēģināt laist bez pavadas? Es brīnos, mums pie mājas principa visur ceļi, ne lieli un ne ar intensīvo braukšanu, bet tomēr, un pastaigu celiņš dažos metros no tā ceļa, starpā ir zāle. Tā skatos, daži suņi - arī mazi - jorki, chihi un toji mierīgi staiga bez pavadam, bet es nez, kā var būt pārliecīnāts, ka pēkšņi viņi uz tā ceļa neizskries? Bet kautkā arī iet tā viņi visi taisni pa to celiņu. Mūseja gan visus 5metrus pavadas izvelk un ja būtu vēl, tad skrietu tālāk, citreiz iet tūvu blakus un citreiz bez pavadas liekas aizskrietu kaut kur, nu bet neesmu pārliecināta, neesam laiduši ne reizi vēl. Kaimiņu tojs pastaigājas vnm bez pavadas, arī saimniece man saka lai palaižu, ar kārumu ja kas atsaucu, bet man jau riktīgi bail, pie tam tad viņa pie mums maz laika vēl dzīvoja. Bet arī lai izskraidas un ar suņiem paspēlējas gribās, jo ar pavadam nekādas skraidīšana un spēlēšanas nesanāk. Mežā vsp bīstami, jo tur lielie pastaigājas, ar saimniekiem pārsvarā, bet nevar jau zināt, kā mūseja noreaģēs, viņai tak visi draugi, ies arī pie vilka draudzēties, vai vēl labāk, apries viņu. Citi lasu no 1 dienas jau laiž, bet suns taču mūs tad vēl nepazīst, kā var būt pārliecināts, ka neaizskries? Man vnk šīs ir pirmais suns un es galīgi šo lietu neizprotu.

santa07 rakstīja:Vai Jūs laižat bez pavadiņas?un kā Jūs pieradinājat? :oops:

tieshi gribeeju rakstiit par sho teemu .. :)
es Tiffany jau no 8 nedeeljaam aiz maajas tikai bez siksninjas laidu staigaaties,lai aatraak pierod,viss bija forshi ,mums pie maajas ir discavery walk ..tur visi iet ar sunjiem un tuvumaa nav ne mashiinas nekas cits biismtams ..tur vinja vnm gaaja bez siksninjas jau no pirmaas dienas un viss bija ljooti forshi ,te Toronto visi sunji ir ljooooti audzinaati un paklausiigi ,tomeer lielaakoties lielie sunji iet pie pavadinjas vai pavisam tuvu saimniekam,bet mazie sunji bez pavadinjaam :) bet paaris dienas atpakalj es nezinu kas ar Tiffu notika ,vinja vnk vairaak mani neklausa :( saak skriet prom un taa itkaa nedzirdetu :( tgd ejam aaraa pa to pashu tacinju,tikai ar siksninju un mani vinja visu laiku jaavelk ,jo nepatiik taa.. ir kaadi ieteikumi?

refinnej rakstīja:Interesanti, pēc cik ilga laikā kad suns ir kopā ar jaunajiem saimniekiem un vsp kādā vecumā sunīti var mēģināt laist bez pavadas?

Tad kad kaartiigi ir apguuta atsaukshanas komanda, tad arii var laist bez pavadas, bet protams tikai droshaas vietaas :)

Ruby rakstīja:

refinnej rakstīja:Interesanti, pēc cik ilga laikā kad suns ir kopā ar jaunajiem saimniekiem un vsp kādā vecumā sunīti var mēģināt laist bez pavadas?

Tad kad kaartiigi ir apguuta atsaukshanas komanda, tad arii var laist bez pavadas, bet protams tikai droshaas vietaas :)

Mums tā komanda pildās mājās un ārā, ja ir kārums. Nu varianti ir, ja esam vienatnē, tā neuztraucos, bet nez ka viņa uzvedīsies, ja redzēs kādu suni, it īpaši lielo. Mēs jau sākam staigājot pa mežu - es viņu vienā posmā palaižu - tur kur labi pārskatamas abas puses, lai kāds lielais nenāk. Nu tā neko skraida, bet iekšā man viss saspringts vnm vienreiz tajā posmā izgājam, ok, bet tad vēl vienā palaidu, jau ceļā uz mājām un tur viņa skraidija tik ātri, bija bišķiņ bail.

Nu redzi, tur jau tā lieta, ka tas ir uzticēšanās, paklausības un tavas reakcijas jautājums. Man Mela visu laiku cilpoja bez pavadas, jo pastaigu laukumā visi suņi mums praktiski zināmi, pat sava pastaigu kompānija izveidojusies no rītiem un neviena mazsunīša bez mums tur nav. Bet sāku es tieši ar to atsaukšanas mācīšanu uz kārumu. Sākumā vienkārši ejam un es ik pa laikam, kad man sagribas, saucu viņu pie sevis un dodu kārumu. Un tad jābūt pašai modrai un jāspēj paredzēt uz priekšu iespējamo lietu gaitu. Man ir tā, redzu, ka nāk nezināms suns, jau pirms Mela pamana, saucu mazuli pie sevis pēc kāruma un nodarbinu, kamēr suns prom, tad ejam tālāk, Tas pats ir ar ceļu un mašīnām - redzi, ka tuvojas, jau laikus sauc sunci pie sevis, kamēr mašīna aizbrauc, paspēlējies, lai visa viņas uzmanība ir pievērsta tev.
Mums lielākā problēma ir tā, ka aizbrauc jumst uz jebāku klausīšanu, ja kaut kur ierauga skrienošu kaķi, tad tas ir jādzen Un tad nelīdz ne kārums, ne mana bļaušana. It kā jau tālu neskrien, bet parasti kaķi jož tieši kaut kur pie ceļiem starp mājām un man nav garantijas, ka tieši tad tur nebrauks kāds auto. Tāpēc drošības labad, kad staigājam tajā dienas laikā, kad tu braukā visu laiku auto, es tur tuvumā Melu savācu pie pavadas. Nu, apmēram tāda mums pieredze.

Mums citreiz ir tā, ka es piesaucu, viņa atnāk, paņem kārumu un mūk prom. Nu kaut gan parasti var pieturēt viņu, lai neaizskrien. Un citreiz viņa tā draiskojas, ka prāts atslēdzas Nu es pagaidam riskēju tik tajā mežā, tur ļoti reti kas pastaigājas, arī ar suņiem, mēs ejam, ja neviena nav. Bet viņa itkā prātīga, saprot, ka nav piespradzēta, tāpēc jāklausās, ja eju tālāk un viņa kautko osta vai ko, tad uzreiz pēc tam skrien pie manis un diezgan tūvu iet, nu ja neskrien un neostas. Jā, bet visvairāk bail no citiem suņiem, es jau arī tā skatos lai pirmā pamanītu, tur tādš ceļš ar kalniņiem, tā kā sīkā tur tālumā neko neredz Un ar kaķiem vsp traki, tie var arī uz pagrabu aizmūkt, kur garantija, ka mans suns neleks pakaļ Labi ka mežā to nav