Kucēns un pavadiņa.

Sveikas dāmas

Mana mazā Šarlote jūtas ļoti neērti ar siksniņu un pie pavadiņas.

Viņa visu laiku kasa kaklu kad ir uzlikta siksniņa un pie pavadiņas velk dupsi pa zemi

Kā Jūs rīkojāties? Kā pieradinājāt pie pavadiņas?

Tev jau viņa vēl maziņa...
Es savējam sāku likt siksniņu no 4 mēn vecuma, kā kaut kur biju lasījusi, katru dienu uz ne vairāk kā 15 min. Sākumā Bugim ļoti nepatika. Tagad jau viņš ir sapratis, ka, ja man rokā ir siksniņa, mēs tulīt iesim ārā. Apsēžas man klēpī un pastiepj kakliņu, lai ērtāk uzlikt, tad skrien pie durvīm un gaida mani :)

Cik Sharlotei ir meeneshi?

Meegjini pielietot daudz kaarumus un arii kaadas rotaljlietas, lai siksninja un pavadinja vinjai asocieejaas ar ko garshiigu un speeli :) Maajaas uzliec kakla siksninju lai pastaigaa un pierod, dod daudz kaarumus un speeleejies ar vinju lai vinjai aizmirstaas, peec tam jau avri arii pavadinju piekjeedeet lai pa maaju pastaigaa un pierod, tik skaties lai nekur neiespruust, kad vinja vilks to pavadinju. Laukaa pirmajaas reizees ej tur kur vinja grib iet, ja vinja neiet vispaar paraadi kaarumus pasauc uz savu pusi, vai papiikstini rotaljlietu :) Paslavee par katru soliiti :) Peec tam jau vairs neej visur kur vinja grib, citaadi mazie aatri pieprotaas aptiit ap pirkstu savus saimniekus, atceries ka tu vinju ved pastaigaa nevis vinja tevi :) Ja vinja nenaak uz to pusi uz kuru tev vajag, viegli parauj pavadinju saki "Nee" un meegjini atkal iet. Aatri vien iemaaciisies, parasti dazhu dienu jautaajums, ja tai lietai nopietni pieiet :)

Man jautājums ir vairāk par āru, kā pieradināt kucēnu pie āras? Mums jau ir 3.5 mēneši, bet viņai nepatīk ārā. Neizskatās, ka viņai būtu ļoti bail, ja nu nav kāds liels troksnis, piemēram motocikls. Automašīnas viņu nebiedē. Es viņu nolieku uz zemes, viņa minūti kaut ko paskatās, mazliet paoosta un viss, prasās uz rokām vai somā. Es centos ar viņu ilgāk pastaigāties, vedu pie pavadas ar izstieptu roku, lai nelec uz kājām man, bet iet blakus, bet tad sāk iet līdzi, bet smilkst. Mēs jau 3 nedēļas ejam ārā katru dienu, tad, kad ir silti, nav lietus. Vienīgais, kad guļ somā, tad prasās uz zemi, nolaižu, uzreiz tajā vietā pačurā un atkal grib somā.

Vienkaarshi jaaturpina vest aaraa sunjuks un jaaradina pie visaam skanjaam - mashiinaam, motocikliem u.t.t labaak to dariit aatraak nekaa kad sunim jau buus paniskas bailes. Liidzi gardumus un rotaljlietas lai noveerstu uzmaniibu un taadaa veidaa paraadiitu sunjukam ka pastaigas ir kaa rotaljas ar garshiigaam lietaam ik uz stuura (kaarumi). Uz to prasiishanos rokaas/somaa nepieveerst uzmaniibu un turpinaat staigaat, driiz vien apradiis.

Ruby rakstīja:Vienkaarshi jaaturpina vest aaraa sunjuks un jaaradina pie visaam skanjaam - mashiinaam, motocikliem u.t.t labaak to dariit aatraak nekaa kad sunim jau buus paniskas bailes. Liidzi gardumus un rotaljlietas lai noveerstu uzmaniibu un taadaa veidaa paraadiitu sunjukam ka pastaigas ir kaa rotaljas ar garshiigaam lietaam ik uz stuura (kaarumi). Uz to prasiishanos rokaas/somaa nepieveerst uzmaniibu un turpinaat staigaat, driiz vien apradiis.

Mums ar siksniņu nav problēmu. Uzlieku, sākumā nedaudz pakašķējas bet pēc 5 minūtēm jau aizmirsis kas bija par kašķa iemeslu. Mums 3 mēneši aizvakar palika.