Ar citiem suņiem

Mūsu mīlule vienmēr ir bijusi sabiedriska, visu laiku viņu interesēja citi suņi, patika ar tiem saošņaties un paskriet, paspēlēties. Viņai patika tik tiešam visi suņi, arī auga pie audzētājas līdz 3mēn.ar citiem dažādiem suņiem - gan maziem gan lielajiem. Mums no suņiem atbildes reākcijas bija dažādas - citi mierīgi gāja garām un nesaprata ko tā tur lēka, citi arī spēlējas ar viņu. Nu protams, šķiroju ar ko var salaist kopā. Bet tagad.. Nesen bija otras meklēšanas, tad dažas reizes puiši bija pienākuši, ostija tur un viņa rūca uz viņiem un dzina prom. Nu labi, domāju nepatika tie daži viņai un plus meklēšanas.. Tagad meklēšanas jau bidzas, jūlija desmitajos datumos kaut kur, bet joprojam pret daudziem suņiem ir agresīva, tie pienāk apostīties, nekur pat nelien un nepaspēj vēl pienākt kad šī jau asti nolaida un tikko tie tūvojas sāk rūkt un burtiski mēsties virsū un dzīt prom. Laikam tomēr vairāk pret puišiem tā, vienreiz sāka spēlēties ar meiteni kucēnu bet mēs gājam mājās pēc ilgas uzturēšanas ārā, laikam bija sagurusi, tāpēc sākumā itkā palēkāja, tad gāja tālāk, bet tas kucēns gribēja vēl, pienāca un sita viņu ar ķepu, lai paspēlējas nu un ši uzrūca virsū... Šodien ārā satikam jorku, ar kuru mēs satikamies ziemā ik pa laikam, visu laiku viņi skriena, spēlējas, šodien tas pienāk, bet manejai skatos jau aste nolaista un atkal rūkšana un dzīšana prom..
Nesaportu, no kurienes viņai pēkšņi tāda nepatika pret citiem suņiem un ko darīt???

Viņa nav nobiedēta? Jo čivavas ir ļoti viegli nobiedēt un viss, tad viņš visu mūžu no kaut kā baidīsies. Piemēram manai Šerijai arī līdzīgs stāsts, draudzīga pret visiem, droša, un tad 5 mēnešu vecumā viņai vilks sāka dzīties pakaļ, viņa nenormāli sāka kliegt un skrēja prom, no tās dienas viņai vairs nepatīk NEVIENS svešs suns.. trauma uz mūžu :( Vislaik rūc uz jebkuru, kas grib paostīt vai spēlēties. Ļoti ilgam laikam jāpaiet, lai sadraudzētos ar kādu, praktiski ar citiem nekad nesadraudzējas. Tā pati problēma mums bija izstādes ringā, nedod dievs kāds suns iet AIZ mums, viņai uzreiz liekas, ka dzenas pakaļ, viņa asti nolaiž un skatās vislaik uz atpakaļu. Tapēc mēs kustībā pa ringu vienmēr iekārtojāmies pašās beigās, lai neviens it kā nedzenās pakaļ

Nē, iebiedēta nebija, neatceros neko tādu acimredzamu, viņa man vienmēr vai nu pie pavadas, vai nu tiek laista tikai gandrīz 100% drošā vietā. Piemēram, ar čihpuiku no kaimiņiem nesen skriena un spēlējas, pat kad var redzēt ka vairs itkā negrib, bet nereja virsū, spēlējas vēl. Tad vēl viena draudzene viņai ir no kaimiņu mājas - OldSheepDog - ar to viņa no mazotnes vēl skraidīja un spēlējas, āgrāk diezgan ilgi, tagad kad nesen satikam arī no tāluma ieraudzīja un sāka vilkt pavadu uz to pusi, palaidu - viņas paskrēja un tad maneja gāja tālāk. Nu itkā viņa šķiro tos suņus, ar citiem ok, saostas, pat ar garamgājējiem, un ar dažiem pilnīgi no tāluma vēl var redzēt ka aste nolaista un lai netūvojas. Un tādi paliek ar katru dienu vairāk. Vēl piemērs - kad sākas pludmales sezona, visu laiku ņēmam līdzi uz peldvietām, ta ja piem.pie dīķa mēs saulojamies tad viņa laikam domā, ka tā ir viņas teritorija un ir jāsarga, ja suņi iet garām rej virsū ka traka..

Veel jau tie hormoni var paleekaat meenesi peec mekleeshanaas, taa kaa tas var izmainities. Veel man liekas ka kaut kur peec gada ir veelviens bailju periods sunjiem, kad ir pastiprinaati jaasocializee. Njem liidzi kaarumus pastaigaas un kad redzi suni tuvojamies liec vinjai izpildiit kaadu komandu un dod kaarumu, uzslavee - tas vinjai noveersiis uzmaniibu un dos arii signaalu ka svesh suns = noziimee kaarums un uzslava, aatri vien vinja sapratis kaa jaauzvedaas atkal labi, tev jau vinja izklausaas labi audzinaata un socializeeta sunene, domaaju ka probleemu nebuus un aatri to mazo nikji stikji aizmirsiis :)

Lai veicas!!!

Hmm, nu tas vismaz kko varetu izskaidrot. Prasiju ari bralim, kad bijam prom un shi dzivoja ar viniem - vinam vel trakak ka man, sargaja vinju ta ka princesiti, ka kads lielais redzesloka, uzreiz njem uz rokam, virs tapat, es vairs nenemu, ja protams lielais ir pie pavadas, iet garam un vnm viss mierigi. Ta ka tiesham nobaidit vinju neviens nevareja. Izskatas citreiz negrib lai piesienas, citreiz, ja uzturas viena vieta un redz suni blakus tad izskatas ka sarga teritoriju (tipa savu :D) un dzen parejos sunjus prom. Galvenais vakar gajam no pastaigas, satika 2 tojus, 1 pie pavadas, otra laikam vinja meita - vel kucens, pieskreja un shis davaj lekat un skriet un speleties. Tas otrs pienaca - ari viss forshi. Un tad pienaca tas jorks, uz kuru pedeja laika ruc, itka spelejas visi kopa un ir ok. Ka tik visi pieklusa un tas pienak - ta uzreiz ruc atkal uz vinju tieshi, uz parejiem 2 nee. Nu ja, vinja vnk bija ljoti labi socializeta, jau kopsh ta laika kad dzivoja pie audzetajas ar citiem sunjiem no dzimshanas, bija pieradusi apkart redzet gan lielus, gan mazus sunjus un nebaidijas ne no viena. Tagad gan tada divaina palika. Nu un ar tiem sunjiem citreiz ta, ka vinja jau 0 uzmanibas, var paiet 10cm attaluma garam un nerukt, ruc tikai kad tas otrais pienak un grib apostities.